Ko darīt ar rokām?

Maisi un somas, ko viduslaikos nēsāja pie vidukļa, laika gaitā pārcēlās zem apģērba virsējiem slāņiem, lai pasargātu no zādzībām. Gadsimtiem ejot un mainoties modei, apģērba krokās paslēptās somiņas kļuva par neatņemamu ... vīriešu apģērbs - kā kabatas. Vīriešiem kā mobilākai sabiedrības daļai dažkārt to bija ļoti daudz - pielāgotas pēc dziļuma un izmēra, lai tajās ietilpinātu dažāda veida saturu.

Sievietēm bija jārīkojas citādi, jo viņu apģērbā - gan formālajā, gan ikdienas - nebija kabatu vai to bija ļoti maz (dažkārt tikai dekoratīvas). 18. gadsimtā parādījās mazā rokassomiņa, ko sauca par retikulu, kas ir visu mums zināmo rokassomiņu vecmāmiņa. Tā bija reakcija uz ampīra stila kleitām - kolonnām, šaurām un pieguļošām ķermenim, kuru krokās neko nevarēja noslēpt. Tā kļuva neaizstājama divu svarīgu iemeslu dēļ - tajā varēja glabāt nepieciešamās mantas, kad dāma devās prom no mājām, un tā atbilda mūžsenai cilvēka vajadzībai "kaut ko darīt ar rokām".

Tikai 20. gadsimta 20. gados, kad sievietes atbrīvojās no korsetēm, parādījās tērpi ar lielām kabatām. Pietiekami lielas, lai apmierinātas dāmas beidzot varētu pastaigāties ar rokām kabatās, bet tas jau ir cits stāsts.....